Kāpēc gan ne?! Pieaugušajiem taču neienāk prātā, ka arī Salatēta actiņas mēdz nogurt, it īpaši, ja smagais dāvanu maiss jānes bērniem jau dienas otrajā pusē un stiprā putenī! Šķiet, tikai piecgadīgi „kāpēcīši” būdami, bērni tik neviltoti, īstajā vietā un laikā pamana tādus neparastumus (viņiem!) un sīkumus (mums, pieaugušajiem!).
„Klāt ir atkal decembris, sniegu atnes mākonis. Paliek īsas dieniņas, klāt ir atkal ziemiņa!” – dziedāja mazās sniegpārsliņas, uzburot laukā un telpās vienojošu harmonisku gaisotni Maltas PII zālē, kur 22. decembrī notika „Eglītes svētki” grupiņas „Kāpēcīši” audzēkņiem. Un viss bija kā nākas: sniega vērpetes aiz loga, īsas decembra dienas pēcpusdiena, kurā sniegpārsliņu un zaķēnu tērpos sapostie bērni rādīja visu, ko radoši nerimstošo un oriģinālo audzinātāju Ērikas un Aijas stingrajā vadībā stundās pie skolotājiem Normunda Štekela un Ivetas Alikas bija apguvuši – pantiņos, dziesmās un dejās.
Viņu veikuma atskaiti baudāmāku darīja Lāčuka, Vilka un Zaķēna izdarības. Vispirms nešpetnais vilks gribēja melnus nokrāsot ne tikai zēnus – zaķēnus, bet arī visu pasauli, lai cilvēkiem šogad neatnāktu Ziemassvētki. Labi, ka Lācis viņu aizdzina un bērni pavadīja tālu jo tālu, dziesmā skandējot „Vilciņš mežā kauc, visi viņa radi prom uz Rīgu brauc”! Bet Zaķēns – ar mīlīgi baltām austiņām, villaini un ļipiņu – atvilcis pilnās ragavas ar dāvanām, priecājās par sniega baltumu, ko Lācim ar bērniem – dejojošajām meitenītēm – sniegpārsliņām bija izdevies izglābt.
Taču lielākie brīnumi vēl tikai tuvojās. Lācis ar Zaķēnu, strīdoties, kas nu ir saldāks – burkāns vai medus – notiesāja gardumus, ko bija sarūpējuši Salatētim. Nez, vai lielais dāvanu dalītājs vispār būtu ieradies, ja palīgā nebūtu atsteigušies mazie kāpēcīši un ar konfektēm nepieliktu pilnu medus podu.
Un tad pienāca īstais laiks bērniem palūkoties pa logu, lai tur pa puteņa noklātu balto ceļu pamanītu sengaidīto viesi sarkanmētelī. Prieks un bailes no piesolītajiem žagariem – tas viss mijās, dodoties pie Salatēta, lai deklamētu svētkiem veltītu dzejolīti. Taču viss beidzās labi – bērni tika pie dāvaniņām un saviem vecākiem pasniedza arī jaukas piparkūku eglītes.
Smaids ne mirkli nezuda no kuplā skaitā sanākušo vecāku sejām – gan par nedrošību un pārlieku aktivitāti, gan par paceltu svārku maliņu un dejojot atrisušo tērpa rotu, gan par jauko dziedāšanu un dejošanu. Bet vispatiesāko noskaņu radīja tieši sauciens – „mammu, skat, Salavecim brilles!”. Un kas gan var būt skaistāks par patiesu prieku!
Kopābūšana gada ģimeniskāko svētku gaidās, lieliskā bērnu ikdienas audzinātāju, auklītes un skolotāju radītā atmosfēra un iestudējums, sniega deja aiz loga – tas viss nemanot pietuvināja laikam, kad ticam brīnumiem, kad ticam, ka balto nekas un nekad nespēs pārkrāsot… Lai tā arī notiek, lai baltais vienmēr, arī jaunajā, 2015. gadā griežas dejā un ierauj mūs līdzi prieka virpulī!
Visiem bērniem un pasākuma veidotājiem, vecākiem, pateicoties par jauko kopābūšanu un vēlot veselīgu, radošu un darbīgu Jauno gadu –
kāpēcīgās sniegpārsliņas Selīnas mamma Skaidrīte.
0
0
0
