Dejā dzīvi dzīvot, dzīvot dzīvi dejā – tā ir laime. Lai dzīvotu, ir jāpiedzimst, un dejas dzimšanas brīdis pieder izredzētajiem. Pagājušajā sestdienā, 27. februārī, Dricānu kultūras namā notika īpašs koncerts. Tas bija jubilāres Silvijas Boktas un viņas vadīto deju kolektīvu dāvana mīļajiem skatītājiem.
Silvija – tas ir vārds, kas dārgs ikvienam, kurš tovakar kāpa uz kultūras nama skatuves, kuriem mīlestība uz deju tiek rakstīta skolotājas Silvijas rokrakstā. Reti kurš pagasts laukos var lepoties ar tik lielu pulku dejot mīlošu dejotāju, kā Dricāni. Lai kur arī aizlidotu viņas putnēni, tie vienmēr zinās ceļu uz mājām. Lai kurā pasaules vietā tie atrastos, dejotāji allaž zinās, ka polkā katrs solis ir jāizskrien, ka palēcienā ir jābūt kājai augšā.
Daudzi domā, ka skolotājai Silvijai it tikai viena sirdslieta – dejas, tas nav tiesa. Viņai atliek laiks arī citiem vaļaspriekiem. Silvija Bokta kuplina garīgo dziesmu ansambļa “Almus” dziedātāju pulciņu, viņa prot spēlēt teātri un cep ļoti garšīgas kūkas.
Paldies skolotājai Silvijai par ieliktajiem deju soļiem kājās, kustībām rokās un par to, ka deja ir ielikta sirdī. Paldies par to, ka netur sava talanta sveci zem pūra.
Ruta Jonāne
Foto: Elīna Kupruka
0
0
0
