Puderevas vecticībnieku draudze ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas lauku Attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstības stratēģija)” apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” līdzfinansēto projektu Nr. Nr.17-01-AL15-A019.2201-000017 ir veikusi Puderovas vecticībnieku lūgšanu nama atjaunošanas darbus.
Puderovas vecticībnieku draudzes dievnams ir labi uzturēts un tajā notiek regulāri dievkalpojumi. Tomēr ēkai kopš 1937. gada nebija veikts nopietns remonts. Bija pienācis laiks atjaunot ūdens notekas, remontēt logus, krāsot nolupušo fasādi un nomainīt daudzas satrupējušās koka detaļas. Arī baznīcas krāsnis vairāk nesildīja.
Darbi pie dievnama sākās agrā 2018. gada pavasarī. Tika izcelti bojātie logu rāmji un aizvesti uz restaurācijas darbnīcu. Tur pēc parauga izgatavotās precīzās logu kopijas tika ievietotas atpakaļ fasādē pēc tās nokrāsošanas.
Tiklīdz laika apstākļi ļāva, restauratori ķērās pie baznīcas fasādes. Tā tika rūpīgi attīrīta no vecās padomju laika eļļas krāsas kārtām, kuras jau bija sākušas nolobīties. Kad visas teju 90 gadu laikā uzklātās krāsas kārtas bija noņemtas, atklājās fasādes bojātie dēļi. Nācās nomainīt apakšējās dēļu rindas. Kopumā lielākā daļa fasādes dēļu bija labā stāvoklī pat pēc 90 gadu lietošanas, tāpēc tos tika nolemts atstāt. Notīrītā fasāde nokrāsota no jauna divās kārtās ar lineļļas – alkīda krāsu, kuru ieteica baznīcas atjaunošanas projekta autore arhitekte Dace Lukševica. Pēc ūdens noteku uzstādīšanas, atjaunotā fasāde gatava kalpot vēl vismaz 100 gadus.
Iekštelpās tika nomainītas abas lielās apaļās metāla krāsnis un pārmūrēti dūmeņi līdz bēniņiem. Gar baznīcas sienu izveidota betona apmale, lai lietus un sniega ūdens neaizkavētos baznīcas teritorijā, tāpat arī veikta teritorijas planēšana un sakārtošana ap dievnamu. Baznīcas torņi un visas skārda detaļas tika pārkrāsotas ar rūsas izturīgu krāsu.
Ķeroties pie baznīcas žoga remonta, tika konstatēts, ka lielākā daļa veco betona stabiņu ir pārlūzuši un vairāk nav izmantojami. Lai iekļautos ierobežotajā remonta budžetā, draudzei tika piedāvāts uzstādīt jaunu paneļu žogu. Šis priekšlikums tika atbalstīts. Šobrīd ap baznīcu ir jauns žogs, kura iekšpusē apkārt baznīcai būs tūju dzīvžogs. Savukārt lūgšanu nama lielie goda vārti tika izgatavoti jauni pēc iepriekšējo vārtu parauga. Neskarti palika mazie ieejas vārtiņi. Visus restaurācijas darbus veica SIA “SPERO SK”, kurai tā ir jau trešā atjaunotā kulta celtne. Celtnieku akurāto darbu un uzmanību pret detaļām atzīmēja visi draudzes locekļi, kuri apmeklēja baznīcu remonta laikā. Darba gaitā risinājumu apspriešanā un ar palīdzību piedalījās arī pagasta komunālā dienesta darbinieki (Vitolds Vabaļs, Staņislavs Gražuļs, Artūrs Melans, Nikolajs Volnuhins), savukārt pagasta iedzīvotāji un algoto darbu darbinieki sakopa baznīcas teritoriju un palīdzēja sagatavot malku ziemai. Tādējādi lūgšanu nama remontdarbi bija kopīgs Puderovas vecticībnieku draudzes darbs.
Darbus noslēdza apsardzes firma “LDMC”, kura ēkā uzstādīja apsardzes signalizāciju. Tika pievienota arī ugunsgrēka (dūmu) signalizācija, kas padara ēku drošāku.
Šobrīd atjaunotajā lūgšanu namā jau notiek regulāri dievkalpojumi. Pēc draudzes padomes priekšsēdētāja Fadeja Lukjanova vārdiem, jaunās krāsnis ļoti labi piesilda telpu, un baznīcā ir mājīgi.
Projekta mērķis ir atjaunot pagastam nozīmīgu vietējās arhitektūras pieminekli, veicināt Audriņu pagasta iedzīvotājiem svarīgu sabiedrisko un reliģisko tradīciju saglabāšanu, atbalstīt vietējo vecticībnieku kopienu. Audriņu pagasta iedzīvotāju lielākā daļa ir vecticībnieki.
Puderovas vecticībnieku kopiena bijusi viena no vecākajām un lielākajām Rēzeknes novadā. Dažādos dokumentos minēti atšķirīgi tās dibināšanas laiki, bet, iespējams, tas noticis 1719. gadā. Dokumentālas liecības par dievnama eksistenci saglabājušās no 1826. gada. Puderovas vecticībnieku kopiena oficiāli tiek reģistrēta tikai 1920. gadā. Laikā no 1922.- 1937. gadam tiek celts jaunais dievnams, kas saglabājies līdz pat šodienai. Neparasti, ka jaunā celtne tika būvēta ap veco tā, ka dievkalpojumi notika visu celtniecības laiku. Kokmateriālus sagādājis Stabrovkas iedzīvotājs Astratons Kateščenkovs, bet būvdarbus veicis Ivans Astratovs ar saviem dēliem no Makašānu pagasta Maļinovkas ciema. Kad jaunais dievnams bija pabeigts, veco, izjaucot pa baļķiem, iznesa laukā. 1939. gadā tiek uzstādīts Liepājas drāšu fabrikā ražotais zvans. 20.gs. 40. gadu beigās padomju vara bija lēmusi ierīkot dievnamā klēti, tomēr šo lēmumu izdevās neīstenot. (fakti no Vladimira Nikonova grāmatas “Староверие Латгалии”, 2008.).
Lūgšanu nama restaurācija bija iespējama, pateicoties ELFLA programmas LEADER finansiālajam atbalstam. Projekta kopējais budžets ir 29975,11 EUR (ar PVN), tai skaitā ES finansējums 90% jeb 26977,60 EUR, līdzfinansējums – 2997,51 EUR, kas tiks nodrošināts no Rēzeknes novada pašvaldības Audriņu pagasta pārvaldes budžeta līdzekļiem.
Aleksandrs Bindemanis,
projekta vadītājs
0
0
0
