Ar Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MPKC) Rēzeknes nodaļas gādību Feimaņu pamatskolas skolēniem bija iespēja divu dienu garumā pilnveidot zināšanas par mežu, tā apsaimniekošanu un tajā sastopamajām bagātībām.
Izglītojošā nodarbība “Iepazīsti mežu kopā ar SIA Bergvik Skog” notika 15. jūnijā Feimaņu pagasta meža saimniecībā “Dzelzceļnieki”. To vadīja MPKC Rēzeknes nodaļas vadītājas Valda Brice un SIA “Skogssallskapet” Latgales iecirkņa vadītāja vietnieks Edgars Silkāns.
Skolēni tika iesaistīti mežu izzinošā pārgājienā pa mežu, praktiski apgūstot jaunas zināšanas par mežu. Visi ļoti aktīvi iesaistījās uzdevumu veikšanā.
Izmantojot apļveida parauglaukuma metodi, paši veica eglīšu stādītā laukuma mērīšanu un noteica, ka nepieciešamo stādu skaits uz 1ha tajā ir bijis 2500.
Ar aizrautību darbojās dastošanas procesā – koka caurmēra mērīšanā ar speciālu ierīci – dastmēru, mācījās noteikt augošās (20 m augstās) priedes augstumu ar augstummēra palīdzību un jauno priedīšu vecumu, saskaitīt gadskārtas egles un priedes celmiem, pazīt dabā vietējos kokus un krūmus, vērot meža dzīvnieku postījumus, veikt citus uzdevumus.
Katrs mēģināja pielietot meža atjaunošanas-stādīšanas instrumentus darbībā, strādāt ar rokas darbarīkiem-stādāmo lāpstiņu, stādāmo stobru, Koļesova šķēpu, Plūmes lāpstu, Zviedru urbi.
Nodarbības noslēgumā tika organizēts pikniks, minētas mīklas, spēlēta interaktīvā spēle “Mežs”. Skolēnu degsme darboties pārliecināja, ka izglītojošā nodarbība mežā bija interesanta.
Ar MPKC finansiālo atbalstu 26. jūnijā Feimaņu pamatskolas skolēni devās izglītojošā braucienā – mācību ekskursijā uz Vidzemi.
Pirmais apskates objekts bija Teiču dabas rezervāts (Madonas novads), kas ir lielākais cilvēka darbības neskartais augstais jeb sūnu purvs Baltijā (1600 ha platība) ar aizsargājamiem ziedaugiem, paparžaugiem un sūnām.
Gida pavadībā devāmies 3 km garajā ekskursijā pa Sildas dabas taku. Pārvietojoties pa laipām, atrodoties stāvlaukumos, vērojām sfagnu sūnu segu, ko rotā spilves, vaivariņi, zilenes, lācenes, cūkauši, dzērvenes, rasenes (kukaiņēdāji augi) un sīki, nīkuļojoši koki – priedītes un purva bērziņi.
Apmeklējām arī pilnīgi cita rakstura objektu – Kalsnavas arborētumu (dendrāriju), otru lielāko Latvijā koku, krūmu un liānu kolekciju (kopējā platība143 ha, aug ap 2500 dažādību). Noskaidrojām, ka arborētums ir atzīts par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, to apsaimnieko AS Latvijas valsts meži.
Apskatījām peoniju dārzu (aptuveni 200 ziedošas peoniju šķirnes), ceriņu dārzu, rododendru mežu, vīteņaugus, skujkokus, zemo formu stādījumus, izgājām tūju labirintu, uzkāpām 25m augstā skatu tornī, aplūkojām dažādus retus un neparastus augus, piemēram, tulpju koku, sniegpārslu koku, parūkkoku, Amūras korķa koku u.c.
Viesojāmies “Viesakas” briežu dārzā (Ērgļu novads). Saimniecība nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku un putnu audzēšanu nebrīvē. 500 ha lielajā briežu dārzā mīt vairāki simti Eiropas staltbriežu, dambriežu, muflonu. Audzētavā liela meža pīļu, pāvu, fazānu, paipalu, vistu, trušu u.c. dzīvnieku daudzveidība, redzējām arī Āfrikas strausu.
Īpašu interesi izraisīja saimniecībā iekārtotais medību un dabas muzejs ar plašo medību trofeju kolekciju, kas papildināta ar eksotisko dzīvnieku un putnu izbāzeņiem. Skatījām arī 200 ha platībā ierīkoto licenzēto šautuvi, kur notiek Eiropas mēroga šaušanas sacensības.
Pirms došanās mājupceļā izvingrinājām kājas, uzkāpjot un nokāpjot no augstākā reljefa punkta Latvijā – Gaiziņkalna.
Par piedāvāto iespēju izdzīvot emocijas un pilnveidot zināšanas, par iespēju iepazīt, sajust, ieraudzīt un saprast norises dažādās dabas vidēs, paldies Valdai Bricei ar dzīvesbiedru, Edgaram Silkānam, šoferim Sergejam.
Iespaidos dalījās Aina Drikšņa
0
0
0
