Dubultā virsmas apstrāde – izdevīgs risinājums grants ceļu sakārtošanai

Pēdējo gadu laikā daudzviet Latvijā un īpaši Latgalē grants ceļiem tiek veikta dubultās virsmas apstrāde, kas autovadītājiem nodrošina komfortablus braukšanas apstākļus, savukārt vietējiem cilvēkiem vairs nav jādzīvo putekļu mākonī. Latgalē dubultās virsmas apstrāde jau veikta grants ceļiem vairāk nekā 160 kilometru garumā, no tiem – ap 100 kilometri ir sakārtoti tieši Rēzeknes novadā.

„Dubultās virsmas apstrāde nozīmē, ka uz grants ceļa tiek uzbērts šķembu materiāls un tiek veikta virsmas apstrāde ar bituma maisījumu, izveidojot melno segu,” stāsta VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” Rēzeknes nodaļas vadītājs Andris Kiščenko. „Lai gan šāda apstrāde nav līdzvērtīga asfaltbetona segumam, tomēr pie nelielas intensitātes satiksmes, piemēram, ciematu centros vai citviet, kur tiek veikta saimnieciskā darbība, šāds segums ir ļoti piemērots. Turklāt, atšķirībā no grants seguma, kas bieži ir jālīdzina ar greideri, pēc dubultās virsmas apstrādes, ceļa kopšana ir daudz ērtāka un izdevīgāka.”

Pirmo reizi Rēzeknes novadā dubultās virsmas apstrādes tehnoloģija tika pielietota pirms vairāk nekā astoņiem gadiem četrus kilometrus garam ceļa posmam gar Rāznas ezeru, līdz Mākoņkalna pagasta Lipušku ciemam. Sākotnēji šim posmam dubultā virsmas apstrāde tika veikta eksperimentālā kārtā, lai pārbaudītu, vai ceļu izmantošanas intensitātei un laika apstākļiem šāda tehnoloģija ir piemērota. Laika pārbaude ir izturēta un, apskatot ceļus, var pārliecināties, ka metode ir sevi attaisnojusi gan finansiāli, gan kvalitātes ziņā.

„Grants ceļu dubultā virsmas apstrāde vērtējama ļoti pozitīvi,” uzskata Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. „Pirmkārt, būtiski tiek uzlabota ceļu kvalitāte – nav putekļu, ceļš ir līdzens, gluds un labi izbraucams. Otrkārt, apstrādātā virsma kalpo ilglaicīgi, labi izturot arī smagsvara transportlīdzekļu radīto slodzi. Treškārt, gan ceļa remonts, gan uzturēšana attaisnojas arī finansiāli. Šī ir ļoti laba un ekonomiska alternatīva asfalta segumam. Esam rēķinājuši – ja par to pašu naudu būtu jāliek asfalta segums, tad Rēzeknes novada teritorijā varētu izdarīt tikai desmito daļu no tā, kas ir paveikts šobrīd. Ja ir jāizdara izvēle – uzlikt desmit kilometrus asfalta vai 100 kilometrus sakārtot ar dubulto virsmas apstrādi, tad atbilde ir viennozīmīgs „jā” dubultajai virsmas apstrādei.”

Vislabāk par realizēto projektu lietderību var pastāstīt šajos ceļa posmos dzīvojošie cilvēki. Viņi vienprātīgi atzīst – būtiski uzlabojusies ne vien dzīves kvalitāte, bet arī uzņēmējdarbības vide. „Ceļi ir tūrisma uzņēmuma zelts,” stāsta brīvdienu mājas „Zvejnieki” saimnieks Jānis Macāns no Nagļu pagasta, „kādreiz bija tūristi, kuri, uzzinot, ka astoņi kilometri būs jābrauc pa izdangātu grants ceļu, pat ir atteikušies pie mums doties. Kopš ceļš tika sakārtots, apmeklētāju skaits ir ievērojami palielinājies.”

“Tā kā esam transporta uzņēmums, kvalitatīvi ceļi mums ir ļoti svarīgi,” saka ZS „Krāces” grāmatvede Dace Stikāne. Kā svarīgākos faktorus, ko devis padsmit kilometrus sakārtotais posms Nagļu pagastā, viņa min ceļā pavadītā laika ekonomiju, braukšanas komforta uzlabošanos, kā arī svarīgākais – drošības palielināšanos uz ceļa, jo iepriekš, braucot pa putekļaino grants ceļu, redzamība bijusi ļoti slikta. Vēl kādu svarīgu uzlabojumu min Lendžu pagasta ZS „Ķirši” īpašnieks Dmitrijs Pavlovs: „Audzējam augļus un dārzeņus, tāpēc sezonas laikā uz desmit kilometrus attālo Rēzekni sanāk braukt pat pa vairākām reizēm dienā. Iepriekš, kamēr ceļš nebija sakārtots, mašīnu nācās remontēt gandrīz katru mēnesi.”

Pirms trim gadiem dubultās virsmas apstrāde tika veikta arī grants ceļam „Vonogova – Rogovka” Nautrēnu pagastā. „Līdz tam putekļus varēja ēst,” smejas ZS „Dainas” īpašnieks Dainis Rancāns. Lai gan viņa mājas atrodas aptuveni 200 metrus no ceļa, arī te neiztika bez ceļa putekļiem. „Citreiz vakaros, kad iestājās bezvējš, putekļi pilnīgi kā migla pagalmā stāvēja.” „Ļoti labi, ka putekļi vairs nenāk mājā,” piekrīt arī Gaigalavas pamatskolas direktore Ināra Ūsīte, kurai lauku mājas ir pie paša atjaunotā ceļa Gaigalavas pagastā. „Ziemā gan ceļš tagad ir slidenāks, bet kopumā apstākļi ir būtiski uzlabojušies, par ko esam ļoti pateicīgi.”

Rēzeknes novada pašvaldība ir ieinteresēta, lai dubultā virsmas apstrāde grants ceļiem tiktu veikta arī turpmāk. Novadā ir palikuši vēl vairāki ceļu posmi, kam būtu nepieciešama „melnā” seguma uzklāšana, tādā veidā uzlabojot uzņēmējdarbības un tūrisma intensitāti, kā arī savienojot apdzīvotas vietas ar skolām un pagastu centriem, piemēram, posmos Lendži – Bērzgale, Stoļerova – Kaunata, Ilzeskalns – Nautrēni un citur. Izvēloties ceļus, kam veikt apstrādi, vispirms tiek izvērtēts ceļa noslogojums un sociāli-ekonomiskais pamatojums, tas ir, cik daudz pārvadājumu tiek veikti uz izglītības iestādēm, darba vietām, pagasta centru un Rēzeknes pilsētu. Šāds princips tika izstrādāts vēl Rēzeknes rajona padomes laikā un tas tiek pielietots arī tagad.

Ceļa seguma uzlabošanu ar nepacietību gaida Bērzgales pagasta iedzīvotāji. Kā zina stāstīt ZS „Rītiņi” īpašnieks Ilgonis Pekšs, grants ceļš gar viņa īpašumu pēdējo reizi remontu piedzīvojis 1980. gadu sākumā. „Ceļa stāvoklis ir tik slikts, ka jau pāris dienas pēc tam, kad pārbraucis greideris, atkal viss ceļš ir vienā „trepē”.” Ja, braucot ar četriem riteņiem, vismaz putekļi acis negrauž, tad velosipēdistiem te klājas vēl grūtāk. „Varētu ar riteni gan līdz baznīcai, gan pagasta centram aizbraukt, bet pa šādu ceļu jau nevar pabraukt, visi kauli sāp,” teic „Liepiņu” saimniece, pensionāre Helēna Pekša.

„Grants ceļu segumi ir mūsu kopējā sāpe,” norāda VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” Rēzeknes nodaļas vadītājs Andris Kiščenko. „Uzklāt asfaltbetona segumu uz visiem grants ceļiem ir pārāk dārgi, tāpēc arī turpmāk izdevīgāk būtu veikt grants ceļu dubulto virsmas apstrādi.” Līdz šim finansējums melnās segas uzklāšanai tika ņemts no „Latgales programmas”. Pagaidām līdzekļi grants ceļu turpmākai uzlabošanai programmā nav paredzēti, taču gan iedzīvotāji, gan autoceļu uzturētāji cer, ka finansējums tiks atrasts, jo kvalitatīvi ceļi ir pamatapsvērums uzņēmējdarbības attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai lauku reģionos.

Madara Ļaksa,
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste